Sagadīšanās un teorijas / Coincidences and theories

20 Jul

Stāsts ir par foto -grāfiem un -grāfiju. Pirms pāris dienām es strādāju pie raksta par fotogrāfa Filipa Toledano sēriju “Dienas ar manu tēvu”. Stāsts ir aizkustinoša dienasgrāmata par laiku, kuru Toledano pavada ar īslaicīgās atmiņas trūkuma sirgstošo tēvu. Es vienmēr esmu domājusi par sēriju pamatotību, kas ir tik ļoti personīgas un citreiz dziļi intīmas. Esmu redzējusi darbus, kas man ir par daudz personīgi – negribas citu cilvēku privāto dzīvi zināt tik smalkās detaļās. Bet šajā gadījumā Toledano ir izdevies to smalko plīvuru padarīt simpātisku, nekļūstot uzbāzīgam. Viņa stāsts ir aizkustinošs, bet vismaz man, tādā pozitīvā nozīmē – man negribas skumt,  bet priecāties – par tik skaistām attiecībām, par izpratni, par jokiem, galu galā, par skaistām fotogrāfijām.

Atgriežoties pie sakritībām un teorijām. Pagājušajā gadā Arlas foto festivāla laikā es iepazinos ar Žana Fransuā Spricigo fotogrāfijām (par viņu arī uzrakstīju 2009.g. oktobra Foto Kvartālā), un mani pārņēma neaprakstāma sajūta. Viņa bildes mani uzrunāja ne tikai estētiskā un saturiskā aspektā, bet arī emocionālā; un tieši pēdējais bija tik spēcīgs, ka grūti bija izskaidrot tā spēku. Pāris mēnešus vēlāk es ar fotogrāfu satikos Parīzē un sapratu, kas ar mani notika Arlā. Fotogrāfam caur savām bildēm izdevās mani uzrunāt, man parādīt, kas viņš ir, ko viņš jūt un ko vēlas pastāstīt. Klikšķis! Tāds pats, kā iepazīstoties ar kādu, kā ieraugot īsto lietu veikala plauktā… kad nav šaubu, jautājumu, tikai ķīmija! Mana teorija ir sekojoša – kad, skatoties kādu foto projektu, es izjūtu tik spēcīgu emociju uzplūdu, man ir skaidrs, ka man patiks arī autors. Es gan par to nedomāju iepriekš, tas vienkārši apstiprinās, kad es šo cilvēku satieku.

Tāpat bija arī ar Filu Toledano. Šķirstīju viņa bildes, ar katru reizi arvien vairāk ieplūstot viņa pasaulē. Viņa projekti ir tik dažādi, ka pirmajā brīdī pat negribas ticēt, ka visiem ir viens autors, taču manuprāt viņš vienkārši rāda  un stāsta par visu, kas viņu interesē. Un stāsta viņš labi. Nav daudz fotogrāfu, kas māk veiksmīgi salikt kopā bildes ar tekstu – vai nu teksts tāds nekāds, vai arī bildes nav pietiekami spēcīgas. Vēl, viņa panākumu pamatā manuprāt ir spēja par visu pasmieties. Īsts angļu humors, ja vēlaties! Kā teica mana kolēģe no Skotijas: “Izglītota angļa joks ietver trīs vienā – netiešu domu, skaidri formulētu n smieklīgu, kā arī netiešu, bet seksuālu.” Un tad pavisam nejauši un neplānoti es sestdien viņu satiku un iepazinos – Fils Toledano ir izglītots anglis! Un, kas zina, varbūt jūs jau viņu zinat un esat pat redzējuši, jo viņš ir sabijis arī Rīgā  – februārī lasīja lekciju “Toledano kunga ģenialitāte”. Pavisam pieticīgi, vai ne?! Viņš gan taisnojas, ka tā nebija viņa ideja! Nezinu, vai visu esmu sapratusi pareizi, bet tā es to jūtu. Lai nu kā, dāmas un kungi, iepazīstaties – Toledano kungs!

***

The story is about photo -graphers and -graphy. A few days ago I was working on a text about Phillip Toledano’s series Days with My Father. The series is a touching diary about the time that the photographer spent with his father who was suffering from the luck of short term memory. I’ve always thought about the valid reason to show a very personal, even intimate aspects of somebody’s life in a photography series. I’ve seen some work which I’ve found too personal – I don’t want to know their life in such a detail. But in this case, Toledano has managed to make this light veil  pleasant, without being intrusive. His story is touching but for me, in a positive way – I don’t want to be sad but to rejoice in this beautiful relationship, in the insight, in these jokes, and last but not least, in these wonderful photographs.

In going back to the coincidences and the theories. I was in Arles photo festival the last year and discovered the photographs of Jean-François Spricigo (I also wrote about him in the October issue of Foto Kvartals in 2009) and I was overwhelmed by an indescribable feeling. His pictures appealed to me not only aesthetically and content-wise but also emotionally; and this last  aspect was so strong I couldn’t explain its power. A few months later I met the photographer in Paris and then I realized what happened to me in Arles. The photographer had succeeded to show me what he felt and who he was through his photographs. A click! The same kind of click you can have when you meet a right person or find a right object in a store… when there is no place for hesitation or questions, just the chemistry! So my theory is following – when I feel such a flood of emotions while looking at a project, I can be sure I will like the author too. I don’t think about it in advance, it just proves to be true.

It was similar with Phil Toledano. I was looking at his pictures and going more and more deeply into his world. His projects are so different that I couldn’t believe at the first moment that they all have the same author. Then I understood that he just shows and talks about everything that interests and surprises him. And he tells the stories well. There are not lot of photographers who know how to tell the story about their images – sometimes the statement is very weak or the images are not interesting enough for the written text. Then, one more thing that serves as a base of his success is the ability to laugh. A real English humor, if you want! My coworker from Scotland said that an educated Englishman joke has three levels – implicit, explicit and funny and implicit but sexual. So then by a coincidence I met Phillip on Saturday! He is an educated Englishman! Who knows, maybe you have met or heard him talking; he has even been in Riga for a talk “The Genius of Mr.Toledano”. Quite modest, right?! He claims not to have anything with the title! I don’t know if I’ve understood everything right but this is how I feel! Anyhow, ladies and gentlemen – please meet – Mr. Toledano!

http://www.mrtoledano.com/

http://www.dayswithmyfather.com/

http://phonesexthebook.com/

http://www.americathegiftshop.com/

2 Responses to “Sagadīšanās un teorijas / Coincidences and theories”

  1. baiba July 21, 2010 at 03:50 #

    jamm, jā šeit Rīgā zinu daudzas Toledano apjūsmotājas. redzēju viņa tēva sēriju arī Fotofestiwal in Lodz 2010, kur tā bija ietverta kūrētā izstādē All My Lovein’, kas par mīlestības dažādām formām. man kaut kas ne līdz galam….

  2. Kni July 21, 2010 at 15:15 #

    Jā, un mani arī var pieskaitīt apjūsmotājiem, jo šis stāsts aizķēra.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: