Pasaka par konfekšu lūpām/A Fairy Tale about the Candy Lips

30 Sep

Ņujorkas rudenī līst un pūš stipri vēji, izrādās, ka meteroloģijas termins šiem laikapstākļiem ir visai aizraujošs – tropiskā depresija! Pēc cilvēkiem, depresija piemetās dzīvniekiem un tagad arī daba sirgst. Traks var palikt!

Lūk kā izskatās un kā zinātniski to izskaidro:

http://ww2010.atmos.uiuc.edu/(Gh)/guides/mtr/hurr/stages/td.rxml

Šovakar mūsu darbiniekiem prognozes nepiepildījās – cilvēki nenobijās no rudens depresijas, nedz no dabas untumiem un Aperture galerija tika burtiski piepūsta ar cilvēkiem. Populārāko iemeslu varu tikai minēt, bet praktiski pie vainas ir skaista blondīne, kas runā saldā balsī un apbur ar žilbinošu smaidu – Aleksa Preigere piedalījās lekciju ciklā – sarunās par foto ar galeristi Janseju Ričardsoni. Domāju, ka nemelošu, ja teikšu, ka šis būs viens no spožākajiem (labāk apmeklētajiem) pasākumiem Aperture! Mana lielākā interese pēc ilgiem laikiem brīvo vakaru turpināt darbā bija atrast atbildi uz jautājumu – kā desmit gadus pēc karjeras uzsākšanas, 30 gadu vecumā tikt MOMĀ!? Receptes nav, bet viņas sastāvdaļas ir sekojošas – divdesmit gadu vecumā īsta Losandželosas meitene, kurai burtiski riebās dzīve un nebeidzamie iztikas pelnīšanas darbiņi, nejauši aizgāja uz Viljama Eglestona izstādi, un tā pārmainīja viņas pasauli! Nu viņai bija skaidrs, ka vienīgais, ko viņa vēlas darīt, ir fotografēt. Skolojās tikai pētot meistaru darbus, sākotnēji fotografēja melnbalti, tad pievērsās krāsai. Un viņas krāsu fotogrāfijā ir spilgti sarkanas lūpas, košas drēbes, piesātinātas gaismas. Viņa neslēpj, ka viņai patīk gan mode, gan kino, ka daudzi kadri ir veltījums iedvesmu sniegušajiem ģēnijiem, taču arī apgalvo, ka šīs bildes atspoguļo viņas kā sievietes pasauli un pieredzi. Es varbūt izklausos mazliet skeptiska; jā, es neuzskatu viņu gluži par gudrāko blondīni, bet redzu pārāk daudz līdzības ar Alfrēdu Hičkoku, Deividu Linču, Giju Burdinu un Sindiju Šērmani. Viņas bildes man pietiek tieši tik daudz kā kondensētais piens – pēc divām karotēm prasas kārtīga ūdens glāze! Taču visu cieņu atklātībai un uzņēmībai! Fenomens, ko lai saka!

http://www.alexprager.com/

http://www.moma.org/visit/calendar/exhibitions/1063

The fall in New York is rainy and windy; it turns out there is a quite impressive metrological term – a tropical depression. People suffered from the depression, then the animals, now it’s mother nature’s turn!

Last night Aperture’s staff was wrong with the forecast – the people weren’t afraid of fall’s depression, nor of nature’s caprices and the gallery was literally blown full of curious photography lovers. I can only guess the most popular reason of their coming but practically it was a beautiful blonde’s fault – with her sweet voice and stunning smile – Alex Prager, who participated in Parson Lecture Series (in conversation with the gallerist Yancey Richardson) made the event one of the most successful in the Aperture’s history.  My main interest why I chose to spend an exclusive night (when I didn’t have to work) still at work was a great curiosity to find an answer to a question – how is it possible to get into a show at MOMA after 10 years of career? There is no recipe but her ingredients are following – at 20, LA born girl who was practically bored of her life, working random jobs to pay the rent, accidentally goes to William Eggleston show and that changed her world! She was then convinced that the only thing to do with her life is to become a photographer. She self taught, in looking at masters’ work, started to shoot in black and white and then discovered the color. Now her color photography is bright lips, rainbow dresses, intense lights. She doesn’t hide that she like fashion and cinema, that a part of her work is a homage to  her inspiration – the masters but she also claims that the pictures reflect her inner feminineness and experience. I probably sound a little sceptic; yes, I don’t absolutely define her as a smart blonde because I see too many similarities with Alfred Hitchcock, David Lynch, Guy Bourdin and Cindy Sherman. I like her images as much as two spoons of condensed milk, after those, I need a glass of water. But all my respect for the openness and initiative. She is a phenomena, I need to say!

2 Responses to “Pasaka par konfekšu lūpām/A Fairy Tale about the Candy Lips”

  1. Agnese October 2, 2010 at 17:30 #

    mjjaaa. japardoma dzive! sveiciens no Rigas rudens depresijas. :)

    • elinaruka October 2, 2010 at 17:59 #

      nu nu, kādas pārdomas tad izraisīju? Rīga arī sirgst no depresijas? traki, traki laiki! :D

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: