Šogad ir aizsalusi jūra. Visai savāds skats un sajūtas. Aizej līdz kāpām un tur paliec, jo neuzticies atmiņai, cik tad vēl soļi pa smiltīm līdz ūdenim. Viss balts.
Rīga manā prombūtnes laikā ir kļuvusi par bulciņu karaļvalsti – visur tikai konditorejas izstrādājumi. Neesmu gan vēl nevienā bodē iegājusi, kaut kā neprasās, bet varbūt velti – Parīzē taču arī bulanžēriju daudz!
Esmu izslāpusi pēc kultūras. Rīgā trīs nedēļu laikā esmu jau bijusi uz teātri, koncertu un baletu. Ņujorkā tikai mazliet vairāk gada laikā. Labi, Latvijā tomēr biļetes lētākas.
***
This year, the sea has frozen. It’s a weird feeling and view. I walk up to the dunes and stay there because I don’t trust my memory anymore how many steps were until the water. Everything is white.
While I was gone, Riga has become the kingdom of buns – pastry shops are on every corner. I haven’t gone to any yet, doesn’t feel like eating sweet bread but maybe I’m wrong – Paris has so many boulangeries too!
I’m thirsty for culture. During my 3 weeks in Latvia, I have already gone to a theater, a concert and a ballet – almost as much as in New York through all year long. Well, we have cheaper tickets here, I agree.
elīn, prombūtne saasina uztveri un spēju salīdzināt un saskatīt detaļas! man patika rīgas kā bulciņas salīdzinājums!
spiežu “like” kā FB :)