Ceturtdienas mazdārziņi/Thursday’s “cabbage-patches”

14 Apr

Kā izrādās, pavasara gaidās gandrīz visi ir aizrāvušies ar kautkā diedzēšanu uz palodzes, siltumnīcā vai pat mazdārziņā. Agrāk biju pārliecināta, ka mazdārziņi ir mūsu reģiona fenomens. Man, kas bērnību pavadījusi ravējot lielo piemājas dārzu, mazie, parasti nomalē esošie 6 m2 stādījumi ar mazu būdiņu, vienmēr likušies amizanti. Taču vēl interesantāk bija atklāt, ka tādi stādījumi ir visur. Vismaz tur, kur esmu bijusi vai dzīvojusi. Lionā, piemēram, pilnīgi noteikti zinu 2 vietas, kur tādi bija ierīkoti. Viens atradās 100 m no manām mājām. Tas bija tāds Francijā populārās kopā esības formas – asociācijas – īpašums. Ejot garām jaukā vasaras vakarā, vienmēr noraudzījos ar vieglu greizsirdību – pa dienu novāktie dārzeņi bija pārtapuši vakariņās, un, izrotājuši dārzu ar lampiņām, viņi ieturēja maltīti privātā ekskluzīvā restorānā.

Savukārt vēl lielāks pārsteigums mazdārziņus ieraudzīt bija Ņujorkā. Tas, ka ņujorkieši ir aizrāvušies ar bio un zaļu dzīvošanu, man bija skaidrs, bet atklāt mazdārziņus pašā centrā – ja pareizi atceros, 25. ielā starp 8. un 9. avēniju, bija visai ekskluzīvi. Kas gan viņiem labs tur var izaugt, nezinu, bet vismaz iespējams piepildīt kāda aizraušanos un parušināties ir iespējams, nebraucot pāris stundas ārpus pilsētas.

Mana pieredze šajā jautājumā lielpilsētā bija mazdārziņu mēslojuma sagādāšana. Jā, manās pirmajās mājās Bruklinā mums bija komposta spainis! Viss, kas var sapūt, tika likts tur iekšā. Jāatzīst, ka vasarā, kad spaiņa saturs jau tuvojās maksimumam, vāku virināt negribējās. Taču dažreiz bija jāciešas ar aizspiestu degunu, jo šefību par šo pasākumu bija uzņēmusies tā iniciatore – mūsu dzīvokļa bosene. Viņa bija ierīkojusi speciālu kasti uz sava riteņa, lai vieglāk to saturu aizvest uz tuvējo mazdārziņu. Nelaime tā, ka viņa, kā jau praktizējoša ortodoksa ebrejiete, uz divām diennaktīm nedēļā aizgāja no jebkādas saskarsmes ar darbu un dažkārt likās, ka tas komposts taču būtu jādabū prom tieši viņas sabata laikā.

Savukārt vakar atklāju, ka turpat, aizjūru zemē populārā ēdienu sastāvdaļa – zaļas lapas, kuras visbiežāk sautē – Swiss chard – latviski saucas mangolds. Kura dārziņā tāds aug?

It seems like that while waiting for the spring to arrive, nearly everyone I know is into the sprouting – on the windowsill, in the greenhouse or in the garden. I was convinced earlier that these little plots of ground for cultivation are the phenomenon of my region. I who had to spend her childhood in weeding larger amounts of the household’s land, the tiny 6 m2 spaces with an even smaller hovel, usually located at the outskirts of the city, always seemed a bit amusing to me. Nevertheless, it was even more interesting to discover that every city where I’ve been to, has these “cabbage-patches”. In Lyon, for example, I definitely know 2 locations where the gardening spaces were fixed up. One of those was just 100 m from my place. It was an establishment of France’s popular community form – association. When passing by on a summer night, I always was a bit jealous – the veggies they had harvested during the day, now were served for dinner in a garden=exclusive private restaurant, decorated with tiny lights.

Still, even a bigger surprise for me was to discover these plots of land in New York. The fact that New Yorkers love bio and living green wasn’t new for me but to see the cultivation of eatable things in a middle of Manhattan – if I’m not wrong – on 25th street between 8th and 9th avenues – was pretty exclusive. I don’t know what good can even grow there but it could be a way to fulfill a gardening passion without driving for a few hours away from the city.

My experience with the gardening in New York was in procuring the fertilizer. Yes, at my first home in Brooklyn, we had a compost bin! Everything that can rot, went to the compost. I need to admit that in summertime when the level of it came to the maximum, it wasn’t fun to take the cover off.  Sometimes though I had to be patience. The girl who decided to do it and was in charge of getting rid of it, had even appropriated her bike with a “easy-to-carry” system. The misfortune was that she was a practicing kosher. So every time she “left the world” for two days and nights, it felt like the right moment to move the compost away exactly during her Sabbath.

My discovery yesterday was the translation for Swiss chard in Latvian. Never heard of word before! So what is sprouting in your little garden?

8 Responses to “Ceturtdienas mazdārziņi/Thursday’s “cabbage-patches””

  1. baiba April 14, 2011 at 03:20 #

    atceros Kopenhāgenā arī mazdārziņi bija uz urrā!
    mangolds ir kaut kas jauns priekš manis!:)

    • elinaruka April 14, 2011 at 03:21 #

      nu re, būs jāmeklē, vai lv maz ir pieejams. gan jau teiks – vāriet vien parastās biešu lapas! :)

  2. lola April 14, 2011 at 04:57 #

    Mangolds izklausās aizdomīgi, un man personīgi raisa asociācijas drīzāk ar kādu mēbeli. Piemēram, tādu atlaižamo klubkrēslu ar piestiprinātu mazu galdiņu un kājas paliktni kā skaitāmkauliņu dēlīti – pēdu masāžai :)

    • elinaruka April 14, 2011 at 05:01 #

      jā, cerams, ka letonika mums baigi nemelo :) bet, vai tu esi ārzemēs ēdusi swiss chard?

  3. eliiza April 15, 2011 at 03:52 #

    mangolds ir kaut kas vienkārši debešķīgs! viegli apcepts pannā ar sviestu, sīpoliem un papriku garšo leiliski ar jebko!


    biešu lapas tās gluži nav, pēc skata vairāk uz ķīnas kāpostu, pēc garšas uz tādiem labieziem salātiem.

    varbūt der stockmanī vai skajā paskatīties?
    vai internetā sēklas pasūtīt, jo šitos jau pat uz paodzes varot saaudzēt.

    • elinaruka April 15, 2011 at 03:54 #

      paldies par praktiskiem padomiem :) esmu Ņujorkā gatavojusi, ņam ņam :)

  4. gerda July 27, 2011 at 05:10 #

    Atklaaju sho ierakstu, jo centos savai mammai izskaidrot kas ir Swiss chard(which i always referred to as Silverbeet) un izraadaas, ka vinja jau audzee Mangoldus, bet tik nezinaaja, ko ar shamo dariit! Un es sheit(in Aotearoa) gandriiz vai katru dienu eedu! Mees ar audzeejam mangoldus savaa community garden gabalinjaa un shie pat ziemaa aug(nu jaa, ziemas jau nav aukstas sheit in Auckland!)
    Starp citu mana mamma teica, ka seeklas vienmeer esot bijushas veikalaa, bet neesot bijushas populaaras, jo neviens iisti nezinaaja, kaa taas lapas iisti eest!

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: