Vakar biju aizgājusi uz slavenā zviedru fotogrāfa Anders Petersen lekciju. Viņš tāds mierīgs un mīlīgs. Atmiņā paliks bildes, skaņas – pa kreisi sēdošā sieviete visu pierakstīja ar zīmuli, un daži mēģināja visu nofotografēt, klikš, klikš, klikš. Kur cilvēki liek lekcijā no ekrāna pārfotografētās bildes? Vai autora portretu, stāstot par savu dzīvi? Kā arī Peteresena frāze “Dodiet sev laiku pieņemt nepareizus lēmumus!”
Es savukārt atcerējos stāstu no Ņujorkas. Aperture žurnāls publicēja šo Petersena bildi uz žurnāla vāka. Kad piedalījāmies vienā mākslas mesē, žurnāls bija līdzi, uzlikts mūsu stendā uz galda. Ja atceraties, man Ņujorkas sākuma posmā bija īsa čolka. Un cilvēki viens pēc otra prasīja: “Vai tā esat jūs uz žurnāla vāka?” Teicu, ka jā, tikai dvīņu māsa netika :)
Yesterday I went to Anders Petersen artist talk. He is calm and sweet. I will remember his images and some sounds – like the writing with the pencil of the lady who was sitting to my left or the clicks of the cameras. Really, where do the people put the images taken from projection or the portraits of an artist while talking? Also, I caught myself stopping at his phrase: “Take your time to make wrong decisions”.
I in return, I remember a story from New York. Aperture had published one issue of the magazine with this image on the cover. Me with a colleague, we were working at one fair and were having the magazine at the stand. I was having this small bangs at the time and people were constantly asking if it was me on the cover. I replied yes and that my twin sister couldn’t make it. :)
Un man ļoti patika tā frizūra! :)
Tas, ka ir digitālā fotogrāfija, ļauj cilvēkiem radīt daudz lieku un nevajadzīgu bilžu. Ar filmiņu cilvēks ir taupīgāks un domā, kur katru kadru likt.
Paldies par stāstu, smukā!