Šodien gribu parādīt amerikāņu fotogrāfa Braiena Ulriha, ar kuru man bija prieks iepazīties Ņujorkā, sēriju “Mazumtirdzniecība”. Lai jums brīvdienas ārpus tirdzniecības centriem!
Today I want to show the “Retail” series of American photographer Brian Ulrich who I had pleasure to meet in New York. Have a week end outside the shopping malls!
Par manu draudzeni Loti jau kādreiz esmu stāstījusi. Viņai ir brīnišķīga iztēle un spējas izdomātos stāstus pierakstīt scenārija veidā. Viens no tiem – Neaizmirstulītes – ir atradis radošo komandu, un brīvdienās Līgatnē tapa filmas – mūzikla pirmais pieteikums – klipiņš. Neaizmirstulītes ir stāsts par kādu sieviešu ciemu, kādu savādu lāstu un kādu deficītu…
***
I’ve already told you about my friend Lote. She has a wonderful imagination and an ability to write down these imaginary stories into a scenario. One of them – ForgetMeNots – has found a creative team and the first announcment of the film – musical – a teaser – was shot during the last week end in Ligatne. ForgetMeNots is a story about a women village, about a strange curse, about a deficiency…
Reiz bija ciems/Once upon the time, there was a village
Un ciemā ieradusies filmēšanas grupa interesēja vietējos/And the filming crew that had arrived there interested the villagers
Sieviešu Neaizmirstulīšu ciemā dzīvo Ilze un Madara, kas, neatkarīgi no laikapstākļiem, sporto/There are Ilze and Madara living in the women village ForgetMeNots. They go running in all weather conditions
Režisoram (Roberts Kuļenko) ir kas sakāms/The director (Roberts Kulenko) has something to explain
Ārā ir auksts, Lote silda aktrises, sāk snigt, bet filmēšana jāturpina/It’s cold outside, Lote is warming up the actress, it’s starting to snow but the filming must go on
Ciemā dzīvo Baiba, kas galina vīriešus/There is Baiba living in the village, she kills men
No malas laikam ir smieklīgi/It must be funny from a side
Kamēr komanda risina savas lietas, aktrises čalo par savējām/When the crew is solving their problems, the actresses are chatting on their things
Tikmēr kultūras centrā pārējās ciema sievietes masē iepriekšējā dienā nodejotos ķermeņus un iesildās jaunai deju dienai/In the meanwhile, the other villagers massage the tired bodies and get ready for another day of dancing.
Scenāristei un režisoram ir ko aprunāt/The scenarist and the director has things to discuss
Filmējam/Let’s film
Dejotājām ir ne tikai jāizpilda dažādas sarežģītības pakāpes horeogrāfija, bet vienlaicīgi arī jādzied/The dancers not only have to do the different level choreography but also sing at the same time
Pietiek!/Enough!
Bet tad atnāk Mudīte – ciema vecākā – un liek vingrot vēl un dziedāt “mēs esam stipras meitenes”/But then comes Mudite – The woman of the village and makes them dance more and sing: “We are strong girls”
Nogurums/The fatigue
Režisors saka paldies/The directors thanks
Un laimīgās beigas/And the happy end
Gribēju jums parādīt Ņujorkā iepazītas fotogrāfes Sāras Pamleres darbus. Man viņas darbi šķiet gan poētiski, gan skaisti, gan dziļi. Ja patīk, te arī viņas mājas lapa.
I wanted to show you Sarah Palmer’s work who I met in New York. I find her work poetic, beautiful and deep. If you like, check out more on her homepage.
Šodien izlasīju skaistu teicienu: “Līnija, ko zīmē šodien ar savām darbībām, veido tavu rītdienas likteni. Tādēļ pārliecinies, ka tavs zīmulis veido mākslas darbu.”
Tā es aizdomājos, kāds māklsas darbs es esmu vai būšu rīt. No vizuāli eksistējošajiem, man prātā pirmais ienāca Marka Rotko nr. 3/nr. 13 (Madženta, Melns, Zaļš uz Oranža), 1949.
Kāds mākslas darbs esi tu?
p.s. Un vēl, šodien nopūšu divas svecītes par godu bloga dzimšanas dienai un vēlos :)
I read a beautiful saying today: “The line you draw with your actions today creates your destiny tomorrow. So be sure that your pen is drawing a work of art.”
So I was wondering what kind of piece of art I am or will be tomorrow. From visually existing ones, the first one to pop in my mind was Mark Rothko’s No. 3/No. 13 (Magenta, Black, Green on Orange), 1949.
What kind of work of art are you?
p.s. And, today I blow two candles for my blog’s birthday and I make a wish… :)
Lai izjusti, sirdsmīļi un priecīgi svētki!
May you have heartfelt, precious and joyful holiday!
Pēdējās dienās piparkūku slavas gājienu ir apsteiguši kokosriekstu cepumiņi un biešu – šokolādes kūka. Biešu kūkas video recepte ir tik apetelīga, ka to nevar nepagatavot. Es savā versijā pielieku nedaudz vairāk biežu un glazēju ar šokolādi un valriekstiem… :) Lai garšīgi sanāk arī jums!
***
In the last few days coconut macaroons and beet – chocolate cake have overtaken the walk of fame of gingerbread cookies . The video recipe of beet cake is so appetizing that you can not go without it. In my version, I add a bit more of beet and I glaze it with chocolate and decorate with walnuts. May they be tasty for you too!
Kūkas recepte latviski un gramos:
200 g smalki rīvētas bietes (var mazliet vairāk)
200 g miltu
100 g cukura
1 tumšās šokolādes tāfelīte, kausēta
2 tējkarotes sodas
1/4 tējkarotes sāls
1 tējkarote vaniļas
100 g sviesta
3 olas
400 g kokosriekstu skaidiņu
100 g mandeļu skaidiņu
2/3 bundziņas iebiezinātā piena
1/2 tējkarote mandeļu ekstrakta
1 tējkarote vaniļas ekstakta
Samaisa, lai skaidiņas līp kopā, cep 200 grādos viegli brūnas
Viens iemesls, kāpēc esmu visai prasīga pret ēdienu, droši vien tam ir fakts, ka esmu veģetāriete, līdz ar to, pieradusi daudz gatavot mājās – savas garšvielas, dažkārt eksperimenti, zinu, kas ir sastāvā. Tādēļ ziņas par jaunu veģetāro mājrestorānu – Dzīvoklis 19 – manām garšas kārpiņām lika sarosīties un aizvakar aizgājām apskatīt. Nebārstīšos ar epitetiem, labām lietām vienkārši vārdi – bija jauki un gardi. Manas draudzenes savām porcijām uzbruka nekavējoties, tādēļ izdevās nobildēt tikai manu ēdienu – Ziemassvētku risoto ar spinātu – Indijas riekstu mērci. Īpaši man patika restorāna iekārtošana dzīvokļa platībās, jo trīs istabas ļauj paslēpties dziļākajā, ja gribas intīmāku pasēdēšanu, taču lielais galds paver iespējas dzīrēm arī ar līdz šim nesatiktiem cilvēkiem. Cenas arī draudzīgas. Un saimnieks uzdevuma augstumos!
***
One of the reasons why I am demanding about the food might be the fact that I am vegetarian, thus I am used to cook a lot at home with my spices, experiments and knowing what’s in the food. The news there is a new vegetarian restaurant (made in an apartment) – Apartment nr.19 – made my taste-buds to liven up and we went to check it out before yesterday. I won’t throw the epithets away – good things deserve simple words – everything was nice and tasty. My friends attacked their food, so I managed to take a photo only of mine – Christmas risotto with spinach – cashew sauce. I liked a lot that the restaurant has three rooms, thus you can hide in the remote room if having a more intimate dinner or join in at the big table in the middle room even with people you didn’t know before. The prices are friendly too. And the host is a great receiver!
Tikmēr es savās mājās, kā teica māsa, esmu atvērusi “beikeriju”, jo tagad man ir divas specialitātes, kuras visi grib garšot – kokosriekstu cepumiņi un biešu – šokolādes kūka. Priekā, gardēži!
In the meanwhile, as my sister said, I have opened my home bakery because I have two specialities now that everyone wants to taste – coconut macaroons and beet – chocolate cake. Cheers, gourmands!
Ko var darīt tādās pirmdienās kā šī, kurai cilvēki iedevuši tik smieklīgu nosaukumu “slapjdraņķis”? Piemēram, uzvilkt gumijniekus, uzlikt cepuri (un vēlams arī kapuci) un doties piknikā! Līdzi ņemt, piemēram, māsas mājās aizmirsto gardo sviestmaizi un dungā dziesmiņu. Es biju :)
What can you do in a Monday like this when it can be the best characterized by a word slush or if you translate directly from Latvian “wet rubbish”? Well, you can, for example, put on your rain boots, a hat (and a hood even better) and go on a picnic! Take a sandwich with you, for instance, the one your sister has left at home and a song to hum. I went :)
Kas šodien gribi būt – optimists vai pesimists? Pesimists redz grūtības katrā iespējā, optimists redz iespēju katrās grūtībās.
Un, ja gribas vēl izdarīt kādu labu darbu, var izvēlēties, kā un ko kādam dot. Piemēram, mana draudzene Zane, kurai mājās ir pusotra mēneša veca meitiņa, kura prasa visu uzmanību, ir pamanījusies vēl noorganizēt palīdzības vākšanu Kapseļu ielas zīdainīšiem – apskaties.
Es par pozitīvo! Lai jauki!
Who do you want to be today – an optimist or a pessimist? The pessimist sees difficulty in every opportunity. The optimist sees the opportunity in every difficulty.
And, if you want to do something good today, find your way to do something good. For example, my friend Zane who is home with her month-and-a-half old daughter who needs all her attention still found a way to organize the help for the newborns center in Riga – check it out!
I’m for the positive things! Have a good one!
